Tatry un Slovenský raj

2013. gada augusta sākumā sanāca divas dienas ar ģimeni padzīvoties Polijas dienvidos un Slovākijā. Mans mērķis bija redzēt pēc iespējas vairāk no kalniem, jo Latvijā tādu nav. Un vispār kalni ir forši.

DSC00525

Visas trīs naktis tika pavadītas ciematiņā pirms Zakopanes – Biały Dunajec, kurā  jau vairākus gadus pēc kārtas par diezgan lētām naudiņām mēs tiekam pie naktsmītnes. Šajā apkārtnē naktsmītnes piedāvā gandrīz katrā mājā, mājas arī ir diezgan iespaidīgas ar četriem vai pieciem stāviem un dīvainiem jumtiņiem. Šī mājiņa mums patīk īpaši, jo tajā ir sastopama ļoti aktīva sunīte Figa un no augšējo stāvu numuriņiem pa logu paverās skats uz Tatriem.

Pirmajā dienā mēs plānojām izstaigāt kādu taku pie Zakopanes. Izstāvējām rindu (2 h) uz Kasprowy Wierch pacēlāju, kas nogādāja mūs līdz virsotnei, no kuras sākās vairākas takas lejup. Ja vēl kādu reizi tiks plānota šī aktivitāte, biļetes mēģināšu iegādāties internetā, jo tā var izvairīties no gaidīšanas rindā.

IMG_0102

Virsotnē mēs ar brāli domājām paiet pa kādu taku, kas nav dzeltenā, un redzēt kalnus tuvāk un no interesantākiem leņķiem. No pacēlāja mēs sākām iet pa labi vispirms līdz pirmajai zaļajai takai. Ceļš pēc tās arī neizskatījās pārāk sarežģīts, un, tā kā mums nebija līdzi kartes, lai nobītos no turpmākā ceļa garuma, nolēmām iet tik tālu, cik liksies droši, jo vienmēr jau var paiet atpakaļ, ja kāpelēšana kļūst par sarežģītu.

kasprowylatomapa

Ceļš līdz pirmajai melnajai takai bija samērā viegli pieveicams, pie tam aiz katra pagrieziena pavērās arvien skaistāki skati, kurus neaizēnoja miljons citi kalnos staigātāji, kas vēlas sevi nofotografēt ar katru kalnu fonā. Lejupceļš pa melno taku arī bija samērā viegli pieveicams, vienīgi mulsināja tas, ka nevarēja redzēt ceļu uz priekšu – taka meistarīgi bija paslēpta kalna līkumos, kas to padarīja vēl interesantāku.

IMG_0194

Otrajā dienā mēs braucām apskatīt Slovākiju. Kā pirmo aktivitāti, pēc vairāku ceļojumu aprakstu izlasīšanas, bijām izvēlējušies Slovenský Raj. Šajā parkā ir vairākas takas, no kurām sākām kāpt kalnā pa Sucha Bela. Tomēr pēc pirmajām kāpnītēm es paliku viena uz šīs takas, kas maniem ceļa biedriem likās pārāk sarežģīta.

IMG_0324

Baltā upīte savā ceļā bija izveidojusi iespaidīgu kanjonu, kura apmēri atklājās tikai pusceļā. Tā kā šīs takas aprakstus biju lasījusi diezgan pavirši, nebiju gatavojusies, ka ceļā būs sastopamas šādas kāpnītes. Pie pirmajām kāpnēm likās, ka var jau uzkāpt, it kā šodien vēl neviens nokritušais pa ceļam nebija sastapts, un vispār kāds tūkstotis kilometru ir nobraukts, lai šajā vietā pastaigātos. Kad pēc pirmo kāpņu pievārēšanas aiz pagrieziena sagaidīja nākošās, kas bija vēl vertikālākas, garākas un arī bez kādām ķēdēm, pie kā pieturēties, es sapratu, ka tomēr nebija pārāk gudri vispār sākt kāpt.

Ar kāpnēm un augstumu ir tāda jocīga sajūta. Es mierīgi varu kāpt uz augšu, kamēr neskatos lejā. Bet kāpt uz leju no lielāka augstuma man ir bail. Līdz ar to, ieraugot nākošās kāpnes, nebija īsti izvēles, jo atpakaļ vairs tikt nevarēju.

Ejot pa šo taku, pa ceļam sanāca apsteigt dažas grupiņas jauniešu, kas, kāpjot pa kāpnītēm, pusceļā pozēja bildēm ar alus pudelēm, mīkstajām rotaļlietām un bučojoties. Redzēju arī divus apmēram piecus gadus vecus bērnus, kam vecāki palīdzēja kāpt pa metāla kāpnītēm divstāvu mājas augstumā.

Uzkāpjot līdz takas beigām, iespējams par 5 EUR dabūt velosipēdu nobraukšanai no kalna pa līdzenākām takām, bet tajās pa ceļam nebija tik skaistu apskates objektu kā kāpjot augšup.

Dienas otrajā pusē mēs apmeklējām Aquapark Aquacity Poprad. Esmu bijusi vairākos akvaparkos gan Latvijā, gan Lietuvā, un tie visi likās daudz iespaidīgāki. Popradas akvaparkā bija daudz dažādu termālo baseinu (ar diezgan spēcīgu attīrošo līdzekļu smaku), dažas zemas trubas un viena pirts. Man akvaparkos patīk tieši pirtis un nobraucieni no augstākām trubām, tāpēc Popradā likās, ka kaut kā nedaudz pietrūkst. Pirms akvaparka slēgšanas tā apmeklētājiem tiek piedāvāts apmeklēt dažas  minūtes ilgu 3D lāzeru šovu.

Divas dienas Tatru apkārtnē tika aizvadītas nemanot – kalni izstaigāti un termālie baseini izbaudīti. Šie kalni ir ļoti jauka vieta, pie tam diez gan ātri no Latvijas sasniedzama ar mašīnu.

Advertisements

Kā mēs braucām uz Belostoku iepirkties

Pirms skolas sākuma es ar ģimeni izdomāju aizvizināties līdz Belostokai pa ceļam iebraucot arī Viļņā un Druskininkai akvaparkā. Kā vienmēr, braucot ar mašīnu, plānošanu sāku ar kartes paspaidīšanu, galamērķa un apskates punktu ievadi ViaMichelin lapā. Man patīk, ka tur var izmainīt karti pēc sirds patikas un norādīt arī ātrāko/lētāko/skaistāko ceļu, izrēķināt, cik tas maksās, redzēt, cik ilgi būs jābrauc.

Mēs izbraucām piektdien ap diviem dienā no Līvāniem. Ap pieciem mēs jau bijām Viļņā – nolikām mašīnu dažus metrus no gājēju ielas vecpilsētā (Gedimino prospektas), aizstaigājām līdz Gedimino pilij, kur uzkāpām tornī, lai apskatītu Viļņu no augšas.

Ap septiņiem izbraucām uz Druskininkai. Naktī pie Maximas XX pajautājām Druskininku taksistiem, kur viņi iesaka palikt pa nakti. Vienkāršiem ceļotājiem piemērotākā bija Parko Vila, kas atradās patīkamu 500 m attālumā no paša akvaparka, tā ka sestdienā uzreiz varējām arī doties peldēties. Vilniaus aleja ir skaistākais ceļš no gulēšanas vietas līdz akvaparkam. Pats akvaparks bija tīri jauks, bet nekādus pārsteigumus nesagādāja. Vienīgi jūras viļņi un upe tiem apkārt bija kaut kas mazāk redzēts. Braukšana pa trubām gan liekas daudz biedējošāka kā bērnībā. 😀

Pēc peldēšanās mums bija doma Augustovā izbraukt ar gondolu :), bet mēs ieradāmies tur kādu pusstundu par vēlu. 😦 Tomēr laikam arī agrāka ierašanās neko daudz nemainītu, jo visi kuģīši uz to dienu jau bija bijuši pilni un brīvu vietu nebija, tā vēstīja lapiņa.

Tā nu mēs pastaigājām pa gājēju ielu Augustovā, sapratām, ka paēdīsim kaut kur pa ceļam uz Belostoku un devāmies tālāk.

Tieši pirms Belostokas gulējām hotelī “Wiking”. Viņu mājaslapu gan neatradu. 😦 Bet vieta bija jauka, ar visādiem zobeniem un vairogiem. 🙂

Svētdien no rīta devāmies uz Belostokas tirgu. Mani nedaudz pārsteidza zemās cenas un diezgan normālā apģērbu kvalitāte, Viļņas tirgus man patika daudz mazāk. Tieši visādus apģērbus es ieteiktu pirkt tirgū, ja pastaigā, var atrast kvalitatīvas lietas par ļoti zemām cenām.

Pēc tirgus izstaigāšanas mēs iegriezāmies arī Carrefour un vecākajā Auchan. Te bija laba apavu izvēle par ļoti skaistām cenām mazajos veikaliņos. Pats Auchan ir tāds kā lielāka, lētāka un krāsaināka Maxima. 😀 Pārāko sajūsmu manī tas neraisīja, bet bija iespējams sapirkties visādas klades, kafijas, alus, olīvas par mazākām naudiņām nekā Latvijā. Veikalu karte ir atrodama te.

Tā nu mēs svētdienas pēcpusdienā izbraucām uz māju pusi un naktī uz pirmdienu bijām atpakaļ. 🙂

Kopumā man brauciens ļoti patika, jo varēja atkal izsmieties par lietuviešu pilsētu nosaukumiem un poļu reklāmām, varēja paēst viņu vietējos ēdienus, atsvaidzināt savas krievu valodas un matemātikas zināšanas un salīdzināt, kā dzīvo viņu un kā – mēs.