Karimun Java

Ja nosaukums Karimun Java nešķiet pazīstams, par to nav jābrīnās – tā sauc mazu Indonēzijas salu arhipelāgu dažu stundu brauciena attālumā no centrālās Javas. Vietējie šīs salas dēvē par paradīzi. Varbūt nedaudz pārspīlēti, bet varbūt tas arī vislabāk parāda salas iedzīvotāju temperamentu.

Karimn Java.PNG

Lai nokļūtu līdz Karimun Javai, uz kuģa jāpavada vairākas stundas. Protams, kuģis izbrauc rītausmā. Tas sniedz lielisku iespēju iegūt pāris skaisti izgaismotas bildes ostā.

DCIM101GOPROGOPR2585.

Pēc piecu stundu šūpošanās viļņainā jūrā, gaidījām, kad varēs nokāpt no kuģa. Cilvēki veda visu iespējamo, sākot ar paklājiem un beidzot ar kazām.

CocoHuts hotelī man bija istabiņa ar skatu uz palmām un jūru, bet bez kondicioniera. Mājiņas bija izdekorētas, un moskītu tīkli virs gultām izskatījās lieliski. Savu tīklu es gan neizmantoju, un neviens moskīts man neiekoda. Kaimiņu istabā gan atradās nedaudz lielāks iemītnieks – skorpions.

Uz salas, un vispār Indonēzijā, cilvēki uz tevi skatīsies ar neizpratnes pilniem skatieniem, ja tu pārvietosies kājām. Tā kā uz salas satiksme nebija tik traka kā lielajās pilsētās un bija plānots doties uz pludmalēm pāris kilometru attālumā, uz trim dienām iznomājām rollerus. Es pirmo reizi braucu ar rolleri un izraisīju tikai divus mazus negadījumus.

Kad nomā prasījām, vai viņiem ir arī ķiveres, nomas darbinieks smaidīja un teica: “Welcome to the island”. Laikam uz salām satiksmes noteikumu ir vēl mazāk nekā lielajās pilsētās.

DCIM101GOPROGOPR2651.

Lai arī Karimun Java arhipelāgs atrodas tālu no blīvi apdzīvotās Java salas, pat šeit ir jābrauc pāris kilometri un jāmaksā, lai varētu izbaudīt pludmali, kurā nav atkritumu. Es tā arī netiku līdz pludmalei, jo:

  • Pirmajā braukšanas reizē vienam mūsu grupas rollerim riepa tika sabojāta, un bija arī pārāk tumšs, lai turpinātu ceļu līdz pludmalei;
  • Otrajā braukšanas reizē sākās spēcīgākā lietusgāze, ko es esmu piedzīvojusi – un pa tādu ūdeni un dubļainiem ceļiem bija jātiek ar rolleri atpakaļ uz viesnīcu, kas radīja diezgan asas izjūtas.

DCIM101GOPROGOPR2666.

Interesantākā aktivitāte ir snorkelēšana. Vietējie veido izbraucienus, kur padsmit cilvēku grupiņas visu dienu tiek vadātas pa labākajām apskates vietām arhipelāgā. Bija iekļautas trīs vai četras snorkelēšanas vietas, pusdienas ar vietējiem augļiem un zivīm, kā arī saulrieta vērošana uz pavisam mazītiņas saliņas.

Mazās saliņas pat nav atzīmētas google kartēs. Silts ūdens, smiltis, zilās debesis – gluži kā no ceļojumu aģentūru reklāmām.

No Karimun Javas mēs izvēlējāmies braukt ar ātrāku laivu, kas līdz Java salai mūs nogādāja aptuveni divās stundās. Laiva šūpojās diezgan pamatīgi, un lielākā daļa pasažieru braucienu pavadīja guļot. Fonā uz ekrāniem tika rādīta un skanēja indonēziešu karaoke.

Yogyakarta

Yogyakartas apkārtnē ir divi lieli un plaši zināmi tempļi, kuru apmeklēšanu noteikti ir vērts ieplānot, ceļojot pa Indonēziju. Lai arī tempļi atrodas samērā tuvu viens otram un pilsētai, to ceļš līdz un starp tiem aizņem diezgan daudz laika, jo pilsētā satiksme ir diezgan traka. Un Javas salā ir sajūta, ka visur ir pilsēta un viss ir apdzīvots, jo uz salas dzīvo aptuveni 141 miljons cilvēku.

Borobudur ir budistu templis, kas celts vairākos līmeņos. Pirmās sešas ir kvadrāta formā veidotas terases, kam sānos ir reljefos attēloti stāsti par Budas reinkarnācijām un ceļu uz apgaismību. Tempļa vidusdaļā ir trīs apaļas terases, uz kurām izvietoti 72 zvani. Tajos iekšā atrodas Budas skulptūras. Tempļa augšgalā ir viens liels zvans, un no tempļa paveras skats uz apkārt esošajiem vulkāniem.

Mans tempļa apmeklējums bija lietainā un agrā rītā, kas, manuprāt, bija laimīga sakritība. Tikko kā ārā vairs nebija tik slapjš, uzradās autobusi ar skolniekiem. Daudziem skolniekiem.

Prambanan ir hinduistu templis, kas ir bijis milzīgs un sastāvējis no vairākiem simtiem mazāku tempļu. Šobrīd atjaunoti ir astoņi galvenie tempļi, mazāko tempļu fragmenti ir novietoti atsevišķi. Katrs no tempļiem ir veltīts kādai no hinduistu dievībām, un to skulptūras ir novietotas tempļu iekšienē.

Arī šajā templī bija daudz ekskursijā atbraukušu skolēnu. Vairākām skolēnu grupām skolotāji bija uzdevuši iet klāt pie tūristiem un uzdod jautājumus angliski, lai trenētos izmantot šo valodu. Daudzi arī vienkārši vēlējās nobildēties ar gaišādainiem tūristiem.

Šajā Javas salas daļā ir vairākas kafejnīcas, kur var iegādāties kafiju, ko apstrādājuši civetkaķi. Tā kā es kafiju nedzeru, nevarēju arī novērtēt, vai šī pasaulē dārgākā kafija tiešām ir arī ļoti laba. Šādās kafejnīcās varēja arī būros redzēt civetkaķus, un tie likās ļoti bēdīgi dzīvnieciņi. Nesen savvaļā noķertie civetkaķi bija diezgan agresīvi pret tūristiem, bet ilgāk būros pabijušie dzīvnieki izskatījās cerību zaudējuši un pavisam vienaldzīgi.

Yogyakartā pie Prambanan tempļa arī nogaršoju lielāko banānu, kādu esmu redzējusi. Garšoja nedaudz pēc banāna un nedaudz pēc mango, un vēl divas dienas pēc tam banānus vairāk negribējās.

Vēl viena interesanta lieta, ko pamanījām tikai Yogyakarta, bija savvaļas putnu neesamība. Daudzi vietējie iedzīvotāji pie mājām turēja krāsainus putnus krātiņos, kā arī tievas vistas, bet savvaļā esošus putnus bija grūti pamanīt. Vienā vakarā likās, ka redzam lidojošu putnu baru, bet taksometra vadītājs paskaidroja, ka tie esot sikspārņi.

Bromo vulkāns

Ierodoties Indonēzijā mulsinošākā lieta bija valūta. Izmainot nedaudz vairāk kā 200 Eiro, es kļuvu par miljonāri. Manā īpašumā bija aptuveni 3 miljoni Indonēzijas naudiņu, kas arī aizņēma diezgan daudz vietas manā naudas / gopro somiņā.

2016-09-25-15-29-53

Dažus simtus tūkstošu bija jāmaksā par iespēju vērot saullēktu virs vulkāniem. Saullēkts nozīmē, ka agri ir jāceļas… vienos naktī. Džipi ar gidu mūs sagaidīja pie viesnīcas, un mums tika paskaidrots, ka būs auksti, jo:

  1. Džipiem braukšanas laikā vaļā būs logi vēdināšanas nolūkos;
  2. Lai arī mēs esam Indonēzijā, kalns virs mākoņiem naktī nav tā siltākā vieta.

Pēc pāris stundu kratīšanās džipā un sēdēšanas caurvējā mēs sasniedzām galamērķi. Vietējie biznesmeņi centās iznomāt ziemas mēteļus, un es labprāt izmantoju šo iespēju. Mēs bijām atbraukuši diezgan agri, lai varētu ieņemt labākās vietas saullēkta vērošanai. Gidam bija taisnība par vietu “ieņemšanas” nepieciešamību, jo uz saullēktu bija ieradušies daži simti cilvēku.

Saullēkts bija iespaidīgs – no vienas puses vulkāns, tā lejā ciematiņš. Uz ciematiņu lēni plūst mākonis, un tam pa virsu atspīd oranži saules stari.

Kad saule bija uzausi, gids veda mūs tālāk uz viņa mīļāko fotografēšanās vietu. Ikviens varēja iegūt bildi ar vulkāniem, priedi un “labāko Facebook bilžu” skatīšanās virzienu (pret sauli).

2016-09-26-06-17-30

Tālāk mēs tikām vesti uz tādu vulkānu, kurā ir iespējams uzkāpt un ielūkoties krāterī.

2016-09-26-06-58-05

No stāvlaukuma līdz krāterim ir jāiet aptuveni 20 minūtes, un arī šeit vietējie ir atraduši veidu, kā nopelnīt. Tūristi var izvēlēties mazu zirdziņu, kas nosoļo pusi ceļa mūsu vietā. Ja jau esam tik tālu atbraukuši, tad arī izmēģinām jāšanu ar indonēziešu zirgiem.

2016-09-26-07-57-17

Skats no krātera uz apkārtni ir fantastisks –  interesants reljefs un zaļuma trūkums rada sajūtu, it kā mēs būtu uz citas planētas.

2016-09-26-07-48-22