Trolltunga – Troļļa mēle

Pārgājiens uz Trolltungu (Troļļa mēli) ir viens no populārākajiem Norvēģijā. Pārgājiena mērķis ir sasniegt klintsakmeni, kas izslējies no apkārtējiem kalniem un atgādina milzīgu troļļa mēli. No tās galiņa līdz apakšā esošajam ezeram ir gandrīz 700 metrus garš kritiens, kas padara šo dabas veidojumu īpaši dramatisku.

 

Lai sasniegtu Trolltungu un atgrieztos atpakaļ, jāveic 27 kilometrus garš kāpiens kalnos. Mūsu mērķis bija šo pārgājienu baudīt divas dienas – pirmajā dienā sasniegt Trolltungu un pieveikt nedaudz no atpakaļceļa, lai varētu uzcelt nakstsmītnes zaļā ieplakā ar skaistāko skatu.

Uzkāpšana uz šī akmens bluķa likās pavisam stabila. Tomēr arī pievakarē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tipisko bildi ar sēdēšanu uz pašas klints maliņas.

 

Uz Trolltungu gājām Jūlija beigās, un ģērbāmies vairākās kārtās. Kalnu pakājē bija īsta vasara, un kāpiens kalnā nepavisam nelikās vēss. Pēc dažiem kilometriem apkārt parādījās arvien plašāki sniega laukumiņi. Netālu no Trolltungas vējš kļuva arvien stiprāks, un te jau noderēja arī ziemas jaka. Naktī temperatūra sasniedza apmēram +2 grādus, un es priecājos, ka mēs negulējām pie pašas klints malas, kā Kjeragbolten.

DCIM100GOPROGOPR6494.

Vēl es priecājos par līdzpaņemtajām nūjām. Tā kā mugursomā līdzi bija telts, guļammaiss, maiņas drēbes, pārtika un dzeramais, manas kājas bija diezgan pārsteigtas par manu vēlmi tik tālu stiept smagumus līdzi. Nūjas deva atbalstu, kā arī papildus drošību brīžiem, kad zaudēju līdzsvaru uz kustīgiem akmeņiem. Arī pārgājienu zābaki ir tiešām nepieciešami šādam kāpienam. Krosenes diez vai būtu izturējušas ķeršanos aiz akmeņiem, un tās būtu slīdējušas mitrākās vietās.

 

Man arī patika ceļojuma organizatoru stratēģija uz populārām tūristu vietām iet laikā, kad tajās ir mazāk cilvēku. Un papildus bonuss – brokastis var ēst ar skatu uz milzīgiem, sniegotiem kalniem un ziliem ezeriem.

Advertisements

Kjeraga akmens un nakšņošana uz klints

Kjeraga akmens (Kjeragbolten) ir bieži redzams neticamos attēlos no piedzīvojumiem Norvēģijā. Tas it apmēram 5 kubikmetrus liels klintsbluķis, kas ir iesprūdis starp divām Kjerag kalna klintīm.

Šis arī ir pirmais pārgājiens, ko ceļojuma organizatori bija paredzējuši mūsu grupiņai Norvēģijā. Lai piedzīvojums būtu interesantāks, plāns bija nokļūt līdz Kjerag akmenim un nakšņot uz klints malas tam blakus.

Ceļš līdz Kjerag akmenim ir viens no populārākajiem pārgājieniem Norvēģijā, un katru vasaras dienu to mēro simtiem cilvēku. Varētu secināt, ka pārgājiens nav sarežģīts, bet jau pirmie pārsimts metri liek to pārvērtēt. Sākumposmā ir straujš kāpiens klinšainā kalnā, kur iespējams pieturēties pie ķēdēm, lai nenoslīdētu no gludās akmens virsmas. Šādi kāpieni ir arī vairākās vietās tālākajā ceļā. Tā vien nākas apbrīnot bērnus un pensionārus, kas šo ceļu ir veikuši, un nāk jau atpakaļ, kamēr mūsu grupiņa tikai virzās uz slaveno galamērķi.

Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo turpceļā līdz Kjerag akmenim nelija un nebija miglas. Veiksmīgi arī izdevās uzcelt teltis pašā pārdrošākajā vietā, kur es jebkad esmu gulējusi.

Nonākot galapunktā es sapratu, ka manas bailes no augstuma neļaus man iegūt tipisko bildi uz Kjerag akmeņa. Skatoties uz to tuvumā, mans skatiens katru reizi noslīdēja gar klintīm, kas šo akmeni turēja gandrīz 1000 m augstumā. Tas ir garš kritiens. Un pēc tālā ceļa es vairs nepaļāvos uz savu kāju spējām nedrebēt no bailēm.

19875925_1814474565532639_1583373137_o

Irdenā grants un cietā klints gan nebija labākie materiāli, kur iestiprināt telšu mietiņus, tāpēc tās tika nostiprinātas arī ar smagākiem akmeņiem. Un vakarā, kad satumsa, radās migla, lietus un vējš, teltis tika stiprinātas ar akmeņiem vēl un vēl. Vējš bija stiprs un locīja parastās teltis visos virzienos. Bija diezgan biedējoši arī miglā pārvietoties apkārt – kur pirms tam atradās klints gandrīz kilometra augstumā, tagad bija tikai necaurspīdīga migla.

Tomēr necaurspīdīgai miglai bija arī bonuss – tad vairs nevarēja redzēt, cik tālu jākrīt lejā no Kjerag akmeņa. Tāpēc man arī izdevās saņemt drosmi un uz tā uzrāpot. Slapjajā laikā es nesaņēmos piecelties kājās, bet tomēr – man arī it bilde ar Kjerag akmeni!

Atpakaļceļš no Kjerag akmeņa likās sarežģītāks, jo visu nakti bija lijis lietus un padarījis apkārt esošās klintis ļoti slidenas. Nelielu drošību sniedza klintīm piestiprinātās ķēdes, pie kā varēja pieturēties. Tomēr viss grūtais tika aizmirsts, kad aiz miglas pavērās skats uz zemāk esošo Līsefjordu un mazajām mājiņām tā sākumā.

Suomenlinna

Katru reizi, kad esmu Helsinkos, atrodu laiku pastaigai gar jūras krastu. Apkārt pilsētai jūrā ir daudz saliņu, kas man vienmēr ir likušās interesantas. Tā nu es izdomāju aplūkot kādu saliņu tuvāk, un devos uz Suomenlinna.

Uz šīs salas atrodas Zviedru laikos celts cietoksnis. Internetā atrodamas bildes no putna lidojuma, kurās redzama cietokšņa zvaigznes veida forma. Mūsdienās sala ir zaļa un sakopta, uz tās pieejamas vairākas kafejnīcas un piknika vietas.

DCIM101GOPROG0034702.

Tā kā sala vairākus gadsimtus tika izmantota militāriem nolūkiem, uz tās ir vairākas senas būves. Iespējams ielūkoties vairākās akmens būvēs un iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadiem. Informācijas centrā arī ir redzami attēli no senākiem laikiem, kuros tikai daļa no ēkām ir saglabājušās līdz mūsdienām.

 

Nokļūt līdz Suomenlinnai ir pavisam vienkārši. Sabiedriskā transporta prāmji pārvietojas no galvenā tirgus laukuma diezgan bieži, un ceļš līdz salai ilgst 15 minūtes. Biļetes cena ir 5 Eur, un tā ir nevis braukšanas reižu, bet gan 12 stundu biļete.

DCIM101GOPROGOPR4735.

Katru reizi, kad esmu Somijā, tur līst. Arī Suomenlinnas apmeklējuma laikā brīžiem nedaudz smidzināja lietus. Manuprāt, tas bija labi, jo tāpēc uz salas bija pavisam maz citu tūristu.

 

Loro parks Tenerifē

Loro parks ir lielākais zoo Tenerifē, kurā iespējams apskatīt neskaitāmas papagaiļu sugas, redzēt vairākus dzīvnieku šovus, ieraudzīt tīģerus, sliņķus, pingvīnus, medūzas un daudzus citus dzīvniekus. Parks ir samērā liels, tāpēc uz to jādodas ērtos apavos, kā arī jāieplāno tur pavadīt vairākas stundas.

Dzīvnieku šovi ir Loro parka īpašā atrakcija. Pie parka ieejas iespējams saņemt karti ar šovu laiku sarakstu un izplānot, kā redzēt pēc iespējas vairāk. Jāatceras, ka dzīvnieki uz dienas beigām kļūst saguruši, tāpēc interesantākos priekšnesumus jāieplāno redzēt pēc iespējas agrāk.

Man vislabāk patika delfīnu šovs. Skatītāju rindas, kas atradās tuvāk pie ūdens, tika apšļakstītas. Delfīni bija ļoti atraktīvi un spēja neticami augstu uzlēkt, lai spētu izpildīt trikus.

Pingvīnu māja arī bija iespaidīga. Āra valdīja vairāk kā +30 grādu karstums, bet no pingvīnu mājas griestiem krita sniegpārslas. Tāda maza Antarktikas daļiņa vasarā.

Parkā bija arī vairāki akvāriji ar dažādiem jūras dzīvniekiem. Medūzas bija sadalītas vairākos akvārijos, kas bija dažādi izgaismoti, lai izceltu medūzu savstarpējās atšķirības.

Īpaša atrakcija bija iespēja uzkāpt vairāku stāvu augstumā un izstaigāt taku starp koku virsotnēm. Pāri kokiem ir pārklāts tīkls, lai tajos dzīvojošie papagaiļi neaizlaistos. Blakus takai vairākās vietās bija novietoti papagaiļu barošanās trauki, kas deva iespēju aplūkot šos krāsainos putnus no pavisam neliela attāluma.

Vienas dienas ceļojums ar mašīnu Tenerifē

Vienas dienas laikā iespējams apskatīt un izbaudīt vairākas neparastas vietas Tenerifē. Daba uz šīs salas ir ļoti mainīga – te atrodas pludmales ar baltām smiltīm, augstas klintis, zaļas ielejas, milzīgs vulkāns, un tas viss apskatāms vienas dienas brauciena laikā.

Tenerife roadtrip map

Tenerifē pludmales parasti ir akmeņainas vai klātas ar melnām vulkāniskajām smiltīm. Playa de Las Teresitas pludmale ir izņēmums, jo uz to 1973. gadā tika atvestas 270 000 tonnas smilšu no Sahāras tuksneša. No straujas izskalošanās smiltis pasargā kilometru garš mols. Šī ir viena no slavenākajām pludmalēm Tenerifē, un gaišās smiltis padara to līdzīgu Latvijas jūrmalai. Tikai jūras vietā ir okeāns, smilšu graudiņi liekas rupjāki, un pludmalei eksotiskumu piešķir apkārt augošās palmas.

Braucot tālāk uz salas ziemeļu galu, ceļš ved kalnos. Pēc Latvijas lēzenuma ir nepierasti braukt pa līkumiem, kur vienā ceļa malā slejas augsts kalns, bet otrā malā vērojama dziļa nogāze. Tūristiem izveidotas vairākas pieturvietas ceļa malās, kur iespējams apstāties un izbaudīt varenos skatus uz zaļajiem kalniem pret kuriem tālumā sitās okeāna viļņi.

GOPR3572.JPG

Okeāna krastā viļņi un kalni ir daudz varenāki. Kalni ir stāvi un augsti, okeāna viļņi arī ir dažus metrus augsti. Bildēs neizdodas saglabāt to niecīguma sajūtu, ko iedveš dabas varenība šajā vietā.

Parocīgi, ka iespaidīgo skatu iespējams baudīt, sēžot pie restorāna Casa Africa āra galdiņiem. Tenerifē ir daudz tūristu, un līdz ar to – restorānu piedāvājums ir ļoti internacionāls. Pilsētiņās pie viesnīcām visbiežāk var redzēt angļu brokastu piedāvājumus, ķīniešu bufetes, itāļu picas, bet spāņu tradicionālos ēdienus atrast nav tik vienkārši. Tāpēc Casa Africa ēdienu izvēle patīkami pārsteidza – tur ir pieejami svaigi salāti, astoņkāji, ceptas zivis, zupas, vārīti kartupeļi ar sāls kārtiņu un citi ēdieni, kas likās piemēroti skarbajai, okeāna ieskautajai salai.

Pēc kārtīgām pusdienām plāns ir vērot saulrietu no Teides vulkāna. Ceļš līdz vulkānam no salas ziemeļu daļas ir īpaši ainavisks. Pēc pasakaina skata uz zaļu ieleju līkumainais ceļš ved arvien augstāk kalnos. Auglīgus laukus nomaina tumšs skujkoku mežs, tālāk skujkoki kļūst arvien mazāki un retāki. Apkārtne kļūst arvien akmeņaināka un tuksnešaināka. Vairākas filmas, kuru darbība notiek uz mēness vai citām planētām, esot uzņemtas šajā apkārtnē.

GOPR3643.JPG

Kad nonākam pie Teides vulkāna, esam tieši laikā, lai vērotu, kā saule iekrāsojas oranža un noslēpjas aiz mākoņiem pirms rietēšanas. Arī šeit ir vairāki skatu laukumiņi, kuros ir lieliska iespēja sarīkot pikniku.

Kāpšana Teides vulkānā Tenerifē

Teide ir 3718 metrus augsts vulkāns, kas atrodas Tenerifē, Kanāriju salās. Vulkāns ir aktīvs, un tā iepriekšējais izvirdums notika 1909. gadā. Apkārt vulkānam ir izveidots Teides Nacionālais parks, netālu atrodas arī observatorija. Jo tuvāk piebraucām Teides vulkānam, jo vairāk apkārtne atgādināja fantastikas filmas par citām planētām – akmeņu krāvumi, dažādi dīvaini akmeņu veidojumi, tikai daži mazi zaļi augi.

20170402_161952

Lai tiktu tuvāk krāterim, ir divas iespējas: kāpšana vai braukšana ar pacēlāju. Mēs izvēlējāmies aptuveni 10 km garo taku pieveikt pašu spēkiem. Kāpiens augšup aizņēma 5 stundas, un sportiskākiem cilvēkiem veicās ātrāk.

Pusi no ceļa taka ir diezgan plata, lēzena un viegli ejama. Jo augstāk kāpām, jo kļuva grūtāk. Palielinājās stāvums, taka kļuva šaurāka un akmeņaināka, kļuva retāks gaiss, kas apgrūtināja elpošanu.

20170402_103852

Aprīļa sākumā virs vulkāna spoži spīdēja saule, sniega laukumiņi bija manāmi tikai ēnainās vietās zem lielākiem akmeņiem vulkāna augšgalā. Lai veiksmīgi izietu šo taku, ieteicams līdzi ņemt:

  • atbilstošus apavus (es uzkāpu parastos Nike sporta apavos ar diezgan biezu zoli, bet hiking zābaki būtu bijuši labāki – zole mazāk slīdētu uz akmeņiem);
  • vismaz 3l ūdens (man noderēja arī dzeršanas sistēma);
  • cepumi / musli batoniņi / konfektes – saldumi, lai atgūtu enerģiju kāpiena laikā;
  • cepuri un saulesbrilles, jo vulkānā ir ļoti spoža saule un pa ceļam nav nevienas ēnainas vietas;
  • saules aizsargkrēmu 50 spf;
  • vairākas apģērba kārtas, jo vulkāna pakājē ir karsti, bet, kāpjot augstāk, kļūst daudz vēsāk un pūš vējš.

Taka, kas ved vulkānā, ir iezīmēta ar vairākām norādēm, un no tās nedrīkst novirzīties, jo apkārtējā teritorija ir aizsargājama. Sākumā taka ir plata un pa to pat ir iespējams braukt ar auto, bet pusceļā taka sāk straujāk vest augšup. Vietām ir redzami lieli, apaļi akmeņi, kas, vulkānam izvirstot, atdalījušies no pārējās plūstošās lavas.

20170402_131021

Taka Teides vulkānā uzved gandrīz līdz krāterim. Lai kāptu tālāk, ir nepieciešams iepriekš pieteikties atļaujai. Tā kā atļaujas vairs nebija pieejamas laikā, kad mēs rezervējām ceļojumu, līdz krāterim tā arī neuzkāpām. Godīgi sakot, arī spēka īsti vairs nebija kāpt vēl augstāk.

20170402_142836

Man kāpiens Teides vulkānā likās pat vieglāks, nekā kāpiens augšā Maskas aizā, jo līdzi bija pietiekami daudz ūdens un vulkāna augšā nebija pārāk karsti. Teides vulkāns ir iespaidīgs, un es iesaku tajā uzkāpt / uzbraukt jebkuram Tenerifes apmeklētājam.

Follow my blog with Bloglovin

Maskas aiza Tenerifē

Maska ir neliels ciematiņš Tenerifes kalnos, kurš atrodas pasakaini skaistā aizā. Ciematiņš atrodas aptuveni 600 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tajā sākas taka, kas ved cauri aizai līdz par okeānam.

20170331_085931

Takas garums ir aptuveni 6 km, un mēs to izgājām aptuveni 3h laikā. Iešanu uzsākām no rīta, kad uz takas bija mazāk citu tūristu, un aizas sienas piedāvāja patīkamu ēnu. Katrs takas pagrieziens atklāja arvien jaunus skatus – zaļus kalnus, akmeņainas klintis, palmas, un visu skaistumu es vēlējos izbaudīt.

DCIM100GOPROGOPR4191.

Virzoties tuvāk okeānam, ielejā bija mazāk zaļumu, un vairāk akmeņu. Stāvi klinšu krāvumi abās aizas pusēs. Starp lielākiem akmeņiem vietām bija iespiedušies kvadrātveida akmeņu veidojumi.

Kāpjot aizvien zemāk, mainās apkārtējā vide – ja takas augšgalā zaļoja palmas, tad tuvāk okeānam vairāk manāmi dažādi krūmi. Uz stāvajām aizas sienām manāmas arī kazas, kam patīk pārvietoties pa gandrīz vertikālām virsmām.

Maskas aizas taka ved līdz okeānam, kur gājējiem ir divas iespējas: vai nu kāpt atpakaļ uz Maskas ciematiņu, vai arī ar kuģīti doties uz Los Gigantes pilsētiņu. Okeānā ir izbūvēta piestātne maziem kuģīšiem, un te ir iespējams nopeldēties pēc garā kāpiena zilajā un vēsajā okeāna ūdenī.

Daļa no mūsu grupas izvēlējās kāpt pa taku atpakaļ uz Maskas ciematiņu, un tas bija daudz grūtāk nekā iepriekšējais kāpiens pa taku lejā. Kāpjot augšup, aiza vairs nebija ēnaina, jo dienas vidū te spoži spīdēja pavasara saule. +35 grādu karstumā daudz vairāk gribējās dzert, un mani ūdens krājumi beidzās kādu kilometru pirms Maskas ciematiņa.

20170331_155221

Pēc ceļojuma uz Tenerifi man ir grūti izšķirties, kas man patika labāk – Maskas aiza vai Teides vulkāns. Lai arī vulkāns ir iespaidīgs ar ainavu gandrīz kā no citas planētas, Maskas aiza ir ārkārtīgi skaista ar dažādību, kas tajā piedzīvojama – palmas, krāsainas puķes, kalnu kazas, augstas klintis un pelde okeānā.

Riteņbraukšana Austrijā (7. diena)

Sestās dienas aprakstu skatīt šeit.

Pēdējā dienā, ko pavadījām Alpos, arī no rīta lija lietus. Nolēmām aizbraukt uz veikalu, lai iegādātos uz Latviju vedamās garšīgās lietas. Mans favorīts ir Lidl esošās konfektes, kas ir Marsu, Snikeru un Milkywayu atdarinājumi. Paka ar pus kilogramu konfekšu maksā 2,5 EUR.

2015-06-23 16.39.44

Pēc iepirkšanās laikapstākļi bija uzlabojušies un varējām izbraukt vēl pēdējo reizi ar riteņeim pa Alpiem. Apskatīju tuvējo ciematiņu Maria Alm.

MariaAlm

IMG_1683

Biju gribējusi uzbraukt kalnā no Maria Alm un nobraukt uz Saalfelden pusi, bet kalnā visi ceļi bija aizvērti – tur droši vien priekšā atkal būtu govju bari.

2015-06-20 17.59.04

Tikai pēdējā dienā, ko pavadīju Austrijā, pievērsu uzmanību, ka uz ceļazīmēm ir pieejama informācija ne tikai par riteņbraucēju maršrutiem, bet arī par takām, kas uzved tuvējos kalnos. Ja vēl kādu reizi sanāks vasarā būt šajā apkārtnē, tad kādu dienu gribētos veltīt uzkāpšanai vienā no virsotnēm un aizstaigāšanai uz blakus esošo virsotni.

Kopumā Kalni un Austrija likās ļoti skaistas vietas, kur noteikti ir vērts atgriezties. Izmaksas šādam braucienam ir aprakstītas šeit. Kopā sanāca ~430 EUR vienam cilvēkam, ja neskaita pa ceļam ēstās štrūdeles un Lidlā pirktās konfektes.

Riteņbraukšana Austrijā (6. diena)

Piektās dienas aprakstu skatīt šeit.

Bad Gastein ir pilsētiņa vienā no Alpu ielejām, kas ir slavena ar SPA un ūdens terapiju, kā arī ir slēpošanas kūrorts. Pilsētā mājas ir augstākas un arhitektūra liekas daudz vairāk orientēta uz tūristu izmitināšanu nekā Zell am See apkārtnē.

No šīs pilsētas pa grantētu taciņu devāmies Sportgastein meklējumos. Šoreiz ar riteņiem bija jābrauc pret kalnu, kas vietām bija tik stāvs, ka riteņi bija jāstumj. Pa ceļam satikām pīles un redzējām daudzus skaistus ūdenskritumus.IMG_1620

IMG_1649

Nokļuvuši augšā, izdzērām tēju un nogaršojām vienu no labākajām ābolu štrūdelēm, kādu esmu ēdusi. Pļavā ganījās govis, un apkārt esošie kalni arvien ciešāk ietinās mākoņos. Kalnā bija arī pavēsi – apmēram +5 grādi. Kad bijām gatavi doties lejā no kalna, sākās spēcīgākā lietusgāze, ko Alpos bijām piedzīvojuši. Līdz ar to nācās slapjā jakā un ar slapju riteni slidināties lejā pa grantētu, stāvu kalnu taku.

BadGastein

Nokļuvuši atpakaļ Bad Gastein pilsētā, apskatījām tās centrā esošo ūdenskritumu.

2015-06-19 15.53.45

Bija plānots izbraukt ar riteņiem arī ielejā, kas ved uz Bad Gastein, bet bijām pārāk salijuši, lai turpinātu ceļu. Kad ar busiņu braucām ārā no ielejas, izrādījās, ka 5 km tālāk no Bad Gastein bija saulains laiks.

Septītās dienas aprakstu skatīt šeit.

Riteņbraukšana Austrijā (5. diena)

Ceturtās dienas aprakstu skatīt šeit.

Pārbaudījuši web-kamerās, ka Ērgļa ligzdā ir mazāk mākoņaina diena, devāmies apskatīt vietu, ko Hitleram partija uzdāvināja 50 gadu dzimšanas dienā.

Ērgļa ligzda ir neliels namiņš, kas ir uzcelts kalna virsotnē. Uz to ved šaurs caļš, kas vietām iz izcirsts klintī, un pa kuru tūristu autobusi brauc vienā joslā. Ceļa un namiņa būvniecības projekts aizņēmis 13 mēnešus, un rezultāts ir iespaidīgs.

IMG_1567Uzbraucot ar tūristu autobusu uz namiņu, ir jānorāda, pēc cik ilga laika rezervēt vietu braukšanai atpakaļ. Tā kā apkārt namiņam ir kalnu takas, un pašā namiņā ir iespēja izdzert tēju vai alu, man radās sajūta, ka ar 2 stundām nepietiek, lai apskatītu visu, kas ir pieejams.

IMG_1582

Pēc Ērgļa ligzdas apmeklējuma nobraucām ar riteņiem no kalna un apskatījām lejā esošo Vācijas pilsētiņu.

Kehlsteinhaus

IMG_1613

Sestās dienas aprakstu skatīt šeit.