Loro parks Tenerifē

Loro parks ir lielākais zoo Tenerifē, kurā iespējams apskatīt neskaitāmas papagaiļu sugas, redzēt vairākus dzīvnieku šovus, ieraudzīt tīģerus, sliņķus, pingvīnus, medūzas un daudzus citus dzīvniekus. Parks ir samērā liels, tāpēc uz to jādodas ērtos apavos, kā arī jāieplāno tur pavadīt vairākas stundas.

Dzīvnieku šovi ir Loro parka īpašā atrakcija. Pie parka ieejas iespējams saņemt karti ar šovu laiku sarakstu un izplānot, kā redzēt pēc iespējas vairāk. Jāatceras, ka dzīvnieki uz dienas beigām kļūst saguruši, tāpēc interesantākos priekšnesumus jāieplāno redzēt pēc iespējas agrāk.

Man vislabāk patika delfīnu šovs. Skatītāju rindas, kas atradās tuvāk pie ūdens, tika apšļakstītas. Delfīni bija ļoti atraktīvi un spēja neticami augstu uzlēkt, lai spētu izpildīt trikus.

Pingvīnu māja arī bija iespaidīga. Āra valdīja vairāk kā +30 grādu karstums, bet no pingvīnu mājas griestiem krita sniegpārslas. Tāda maza Antarktikas daļiņa vasarā.

Parkā bija arī vairāki akvāriji ar dažādiem jūras dzīvniekiem. Medūzas bija sadalītas vairākos akvārijos, kas bija dažādi izgaismoti, lai izceltu medūzu savstarpējās atšķirības.

Īpaša atrakcija bija iespēja uzkāpt vairāku stāvu augstumā un izstaigāt taku starp koku virsotnēm. Pāri kokiem ir pārklāts tīkls, lai tajos dzīvojošie papagaiļi neaizlaistos. Blakus takai vairākās vietās bija novietoti papagaiļu barošanās trauki, kas deva iespēju aplūkot šos krāsainos putnus no pavisam neliela attāluma.

Vienas dienas ceļojums ar mašīnu Tenerifē

Vienas dienas laikā iespējams apskatīt un izbaudīt vairākas neparastas vietas Tenerifē. Daba uz šīs salas ir ļoti mainīga – te atrodas pludmales ar baltām smiltīm, augstas klintis, zaļas ielejas, milzīgs vulkāns, un tas viss apskatāms vienas dienas brauciena laikā.

Tenerife roadtrip map

Tenerifē pludmales parasti ir akmeņainas vai klātas ar melnām vulkāniskajām smiltīm. Playa de Las Teresitas pludmale ir izņēmums, jo uz to 1973. gadā tika atvestas 270 000 tonnas smilšu no Sahāras tuksneša. No straujas izskalošanās smiltis pasargā kilometru garš mols. Šī ir viena no slavenākajām pludmalēm Tenerifē, un gaišās smiltis padara to līdzīgu Latvijas jūrmalai. Tikai jūras vietā ir okeāns, smilšu graudiņi liekas rupjāki, un pludmalei eksotiskumu piešķir apkārt augošās palmas.

Braucot tālāk uz salas ziemeļu galu, ceļš ved kalnos. Pēc Latvijas lēzenuma ir nepierasti braukt pa līkumiem, kur vienā ceļa malā slejas augsts kalns, bet otrā malā vērojama dziļa nogāze. Tūristiem izveidotas vairākas pieturvietas ceļa malās, kur iespējams apstāties un izbaudīt varenos skatus uz zaļajiem kalniem pret kuriem tālumā sitās okeāna viļņi.

GOPR3572.JPG

Okeāna krastā viļņi un kalni ir daudz varenāki. Kalni ir stāvi un augsti, okeāna viļņi arī ir dažus metrus augsti. Bildēs neizdodas saglabāt to niecīguma sajūtu, ko iedveš dabas varenība šajā vietā.

Parocīgi, ka iespaidīgo skatu iespējams baudīt, sēžot pie restorāna Casa Africa āra galdiņiem. Tenerifē ir daudz tūristu, un līdz ar to – restorānu piedāvājums ir ļoti internacionāls. Pilsētiņās pie viesnīcām visbiežāk var redzēt angļu brokastu piedāvājumus, ķīniešu bufetes, itāļu picas, bet spāņu tradicionālos ēdienus atrast nav tik vienkārši. Tāpēc Casa Africa ēdienu izvēle patīkami pārsteidza – tur ir pieejami svaigi salāti, astoņkāji, ceptas zivis, zupas, vārīti kartupeļi ar sāls kārtiņu un citi ēdieni, kas likās piemēroti skarbajai, okeāna ieskautajai salai.

Pēc kārtīgām pusdienām plāns ir vērot saulrietu no Teides vulkāna. Ceļš līdz vulkānam no salas ziemeļu daļas ir īpaši ainavisks. Pēc pasakaina skata uz zaļu ieleju līkumainais ceļš ved arvien augstāk kalnos. Auglīgus laukus nomaina tumšs skujkoku mežs, tālāk skujkoki kļūst arvien mazāki un retāki. Apkārtne kļūst arvien akmeņaināka un tuksnešaināka. Vairākas filmas, kuru darbība notiek uz mēness vai citām planētām, esot uzņemtas šajā apkārtnē.

GOPR3643.JPG

Kad nonākam pie Teides vulkāna, esam tieši laikā, lai vērotu, kā saule iekrāsojas oranža un noslēpjas aiz mākoņiem pirms rietēšanas. Arī šeit ir vairāki skatu laukumiņi, kuros ir lieliska iespēja sarīkot pikniku.

Kāpšana Teides vulkānā Tenerifē

Teide ir 3718 metrus augsts vulkāns, kas atrodas Tenerifē, Kanāriju salās. Vulkāns ir aktīvs, un tā iepriekšējais izvirdums notika 1909. gadā. Apkārt vulkānam ir izveidots Teides Nacionālais parks, netālu atrodas arī observatorija. Jo tuvāk piebraucām Teides vulkānam, jo vairāk apkārtne atgādināja fantastikas filmas par citām planētām – akmeņu krāvumi, dažādi dīvaini akmeņu veidojumi, tikai daži mazi zaļi augi.

20170402_161952

Lai tiktu tuvāk krāterim, ir divas iespējas: kāpšana vai braukšana ar pacēlāju. Mēs izvēlējāmies aptuveni 10 km garo taku pieveikt pašu spēkiem. Kāpiens augšup aizņēma 5 stundas, un sportiskākiem cilvēkiem veicās ātrāk.

Pusi no ceļa taka ir diezgan plata, lēzena un viegli ejama. Jo augstāk kāpām, jo kļuva grūtāk. Palielinājās stāvums, taka kļuva šaurāka un akmeņaināka, kļuva retāks gaiss, kas apgrūtināja elpošanu.

20170402_103852

Aprīļa sākumā virs vulkāna spoži spīdēja saule, sniega laukumiņi bija manāmi tikai ēnainās vietās zem lielākiem akmeņiem vulkāna augšgalā. Lai veiksmīgi izietu šo taku, ieteicams līdzi ņemt:

  • atbilstošus apavus (es uzkāpu parastos Nike sporta apavos ar diezgan biezu zoli, bet hiking zābaki būtu bijuši labāki – zole mazāk slīdētu uz akmeņiem);
  • vismaz 3l ūdens (man noderēja arī dzeršanas sistēma);
  • cepumi / musli batoniņi / konfektes – saldumi, lai atgūtu enerģiju kāpiena laikā;
  • cepuri un saulesbrilles, jo vulkānā ir ļoti spoža saule un pa ceļam nav nevienas ēnainas vietas;
  • saules aizsargkrēmu 50 spf;
  • vairākas apģērba kārtas, jo vulkāna pakājē ir karsti, bet, kāpjot augstāk, kļūst daudz vēsāk un pūš vējš.

Taka, kas ved vulkānā, ir iezīmēta ar vairākām norādēm, un no tās nedrīkst novirzīties, jo apkārtējā teritorija ir aizsargājama. Sākumā taka ir plata un pa to pat ir iespējams braukt ar auto, bet pusceļā taka sāk straujāk vest augšup. Vietām ir redzami lieli, apaļi akmeņi, kas, vulkānam izvirstot, atdalījušies no pārējās plūstošās lavas.

20170402_131021

Taka Teides vulkānā uzved gandrīz līdz krāterim. Lai kāptu tālāk, ir nepieciešams iepriekš pieteikties atļaujai. Tā kā atļaujas vairs nebija pieejamas laikā, kad mēs rezervējām ceļojumu, līdz krāterim tā arī neuzkāpām. Godīgi sakot, arī spēka īsti vairs nebija kāpt vēl augstāk.

20170402_142836

Man kāpiens Teides vulkānā likās pat vieglāks, nekā kāpiens augšā Maskas aizā, jo līdzi bija pietiekami daudz ūdens un vulkāna augšā nebija pārāk karsti. Teides vulkāns ir iespaidīgs, un es iesaku tajā uzkāpt / uzbraukt jebkuram Tenerifes apmeklētājam.

Follow my blog with Bloglovin

Maskas aiza Tenerifē

Maska ir neliels ciematiņš Tenerifes kalnos, kurš atrodas pasakaini skaistā aizā. Ciematiņš atrodas aptuveni 600 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tajā sākas taka, kas ved cauri aizai līdz par okeānam.

20170331_085931

Takas garums ir aptuveni 6 km, un mēs to izgājām aptuveni 3h laikā. Iešanu uzsākām no rīta, kad uz takas bija mazāk citu tūristu, un aizas sienas piedāvāja patīkamu ēnu. Katrs takas pagrieziens atklāja arvien jaunus skatus – zaļus kalnus, akmeņainas klintis, palmas, un visu skaistumu es vēlējos izbaudīt.

DCIM100GOPROGOPR4191.

Virzoties tuvāk okeānam, ielejā bija mazāk zaļumu, un vairāk akmeņu. Stāvi klinšu krāvumi abās aizas pusēs. Starp lielākiem akmeņiem vietām bija iespiedušies kvadrātveida akmeņu veidojumi.

Kāpjot aizvien zemāk, mainās apkārtējā vide – ja takas augšgalā zaļoja palmas, tad tuvāk okeānam vairāk manāmi dažādi krūmi. Uz stāvajām aizas sienām manāmas arī kazas, kam patīk pārvietoties pa gandrīz vertikālām virsmām.

Maskas aizas taka ved līdz okeānam, kur gājējiem ir divas iespējas: vai nu kāpt atpakaļ uz Maskas ciematiņu, vai arī ar kuģīti doties uz Los Gigantes pilsētiņu. Okeānā ir izbūvēta piestātne maziem kuģīšiem, un te ir iespējams nopeldēties pēc garā kāpiena zilajā un vēsajā okeāna ūdenī.

Daļa no mūsu grupas izvēlējās kāpt pa taku atpakaļ uz Maskas ciematiņu, un tas bija daudz grūtāk nekā iepriekšējais kāpiens pa taku lejā. Kāpjot augšup, aiza vairs nebija ēnaina, jo dienas vidū te spoži spīdēja pavasara saule. +35 grādu karstumā daudz vairāk gribējās dzert, un mani ūdens krājumi beidzās kādu kilometru pirms Maskas ciematiņa.

20170331_155221

Pēc ceļojuma uz Tenerifi man ir grūti izšķirties, kas man patika labāk – Maskas aiza vai Teides vulkāns. Lai arī vulkāns ir iespaidīgs ar ainavu gandrīz kā no citas planētas, Maskas aiza ir ārkārtīgi skaista ar dažādību, kas tajā piedzīvojama – palmas, krāsainas puķes, kalnu kazas, augstas klintis un pelde okeānā.

Riteņbraukšana Austrijā (7. diena)

Sestās dienas aprakstu skatīt šeit.

Pēdējā dienā, ko pavadījām Alpos, arī no rīta lija lietus. Nolēmām aizbraukt uz veikalu, lai iegādātos uz Latviju vedamās garšīgās lietas. Mans favorīts ir Lidl esošās konfektes, kas ir Marsu, Snikeru un Milkywayu atdarinājumi. Paka ar pus kilogramu konfekšu maksā 2,5 EUR.

2015-06-23 16.39.44

Pēc iepirkšanās laikapstākļi bija uzlabojušies un varējām izbraukt vēl pēdējo reizi ar riteņeim pa Alpiem. Apskatīju tuvējo ciematiņu Maria Alm.

MariaAlm

IMG_1683

Biju gribējusi uzbraukt kalnā no Maria Alm un nobraukt uz Saalfelden pusi, bet kalnā visi ceļi bija aizvērti – tur droši vien priekšā atkal būtu govju bari.

2015-06-20 17.59.04

Tikai pēdējā dienā, ko pavadīju Austrijā, pievērsu uzmanību, ka uz ceļazīmēm ir pieejama informācija ne tikai par riteņbraucēju maršrutiem, bet arī par takām, kas uzved tuvējos kalnos. Ja vēl kādu reizi sanāks vasarā būt šajā apkārtnē, tad kādu dienu gribētos veltīt uzkāpšanai vienā no virsotnēm un aizstaigāšanai uz blakus esošo virsotni.

Kopumā Kalni un Austrija likās ļoti skaistas vietas, kur noteikti ir vērts atgriezties. Izmaksas šādam braucienam ir aprakstītas šeit. Kopā sanāca ~430 EUR vienam cilvēkam, ja neskaita pa ceļam ēstās štrūdeles un Lidlā pirktās konfektes.

Riteņbraukšana Austrijā (6. diena)

Piektās dienas aprakstu skatīt šeit.

Bad Gastein ir pilsētiņa vienā no Alpu ielejām, kas ir slavena ar SPA un ūdens terapiju, kā arī ir slēpošanas kūrorts. Pilsētā mājas ir augstākas un arhitektūra liekas daudz vairāk orientēta uz tūristu izmitināšanu nekā Zell am See apkārtnē.

No šīs pilsētas pa grantētu taciņu devāmies Sportgastein meklējumos. Šoreiz ar riteņiem bija jābrauc pret kalnu, kas vietām bija tik stāvs, ka riteņi bija jāstumj. Pa ceļam satikām pīles un redzējām daudzus skaistus ūdenskritumus.IMG_1620

IMG_1649

Nokļuvuši augšā, izdzērām tēju un nogaršojām vienu no labākajām ābolu štrūdelēm, kādu esmu ēdusi. Pļavā ganījās govis, un apkārt esošie kalni arvien ciešāk ietinās mākoņos. Kalnā bija arī pavēsi – apmēram +5 grādi. Kad bijām gatavi doties lejā no kalna, sākās spēcīgākā lietusgāze, ko Alpos bijām piedzīvojuši. Līdz ar to nācās slapjā jakā un ar slapju riteni slidināties lejā pa grantētu, stāvu kalnu taku.

BadGastein

Nokļuvuši atpakaļ Bad Gastein pilsētā, apskatījām tās centrā esošo ūdenskritumu.

2015-06-19 15.53.45

Bija plānots izbraukt ar riteņiem arī ielejā, kas ved uz Bad Gastein, bet bijām pārāk salijuši, lai turpinātu ceļu. Kad ar busiņu braucām ārā no ielejas, izrādījās, ka 5 km tālāk no Bad Gastein bija saulains laiks.

Septītās dienas aprakstu skatīt šeit.

Riteņbraukšana Austrijā (5. diena)

Ceturtās dienas aprakstu skatīt šeit.

Pārbaudījuši web-kamerās, ka Ērgļa ligzdā ir mazāk mākoņaina diena, devāmies apskatīt vietu, ko Hitleram partija uzdāvināja 50 gadu dzimšanas dienā.

Ērgļa ligzda ir neliels namiņš, kas ir uzcelts kalna virsotnē. Uz to ved šaurs caļš, kas vietām iz izcirsts klintī, un pa kuru tūristu autobusi brauc vienā joslā. Ceļa un namiņa būvniecības projekts aizņēmis 13 mēnešus, un rezultāts ir iespaidīgs.

IMG_1567Uzbraucot ar tūristu autobusu uz namiņu, ir jānorāda, pēc cik ilga laika rezervēt vietu braukšanai atpakaļ. Tā kā apkārt namiņam ir kalnu takas, un pašā namiņā ir iespēja izdzert tēju vai alu, man radās sajūta, ka ar 2 stundām nepietiek, lai apskatītu visu, kas ir pieejams.

IMG_1582

Pēc Ērgļa ligzdas apmeklējuma nobraucām ar riteņiem no kalna un apskatījām lejā esošo Vācijas pilsētiņu.

Kehlsteinhaus

IMG_1613

Sestās dienas aprakstu skatīt šeit.

Riteņbraukšana Austrijā (4. diena)

Trešās dienas aprakstu skatīt šeit.

Braukšanai uz Alpiem ar busiņu ir liela priekšrocība, jo var salikt riteņus busiņā, uzvest kādā kalnā, un tad visu dienu ripināties arvien zemāk ielejā. Tā tika apskatīts Krimlas ūdenskritums, kas ir augstākais ūdenskritums Austrijā.

IMG_1352

Marats mūs uzveda kalnā, no kura paveras skaists skats uz ūdenskritumu – no pretējā kalna ir iespējams redzēt lielu daļu no ūdenskrituma. Šī bija pirmā reize, kad man bija jābrauc lejā no samērā liela kalna, līdz ar to bija arī iespēja pārbaudīt, cik ātri sakarst riteņi no bremzēšanas.

Apskatot ūdenskritumu no tā apakšas, varēja redzēt tikai fragmentu no tā.

IMG_1419

Pēc ūdenskrituma apskatīšanas no augšas un apakšas, ar riteņiem devāmies uz Zell am See. Braukšana bija patīkama, jo ceļš veda pa skaistu ieleju, visu laiku mazliet uz leju no kalna.

IMG_1449

Krimml

Pilsētiņā salikām riteņus busiņā un devāmies uz Grosgloknera Alpu panorāmas ceļu. No rīta bijām apskatījušies web-kameru rādījumus, ka kalnā mākoņu nav tik daudz kā citās dienās, un cerējām, ka uz vakarpusi tie arī nebūs saradušies. Kalnu ceļš pēcpusdienā bija samērā tukšs – pa ceļam redzējām dažus riteņbraucējus, kas brauca augšā, un vairākas mašīnas, kas droši vien testēja to spējas braukt kalnā un izturību.

IMG_1512Diemžēl pašu Grosglokneru neizdevās redzēt, jo tas bija ietinies mākonī, bet bija vairāki citi kalni, aiz kuriem mākoņi vēl nebija aizķērušies.

IMG_1453IMG_1475Piektās dienas aprakstu skatīt šeit.

Riteņbraukšana Austrijā (3. diena)

Otrās dienas aprakstu skatīt šeit.

Kad Marats piedāvāja apbraukt apkārt kalnam pa ielejām, kur maršruts ir apmēram 80 km, nebiju pārliecināta par saviem spēkiem. Nekad iepriekš vienas dienas laikā 80 km nebiju ar riteni nobraukusi, tāpēc maršruts likās kā izaicinājums. Tomēr, ja lielo kilometru skaitu ir jāveic daudzās stundās, tad to ir iespējams izdarīt, un nākošajā dienā pat kājas nesāp.

Uzsākot maršrutu, pirmā bildēšanās vieta bija pie govīm, kam labāk patīk ēst zāli kalnā, nevis blakus esošajā līdzenajā pļavā.

IMG_1176

Arī vasarā kalnos darbojas pacēlāji, un tie ved kalnā puišus un meitenes, kas brauc ar riteņeim lejā no kalna.

IMG_1186

Mums palūdza nefotografēt todien uz kalna esošos sportistus, jo tiekot izmēģināti jauni riteņu modeļi, kas vēl netiek ražoti.

Garajā ceļā apkārt kalnam tapa vairākas bildes ar govīm. Izskatās, ka mēr arī atradām skursteni, kas rada apkārtējo pelēcību.

IMG_1231

Vairākās vietās šķērsojām arī Alpu strautiņus un upītes, kas dzīvē izskatās daudz labāk nekā bildēs. Diemžēl, līdzi paņemtais peldkostīms ne reizi netika izmantots, jo laiks un ūdens šķita pārāk auksts.

IMG_1283

Šis un citi riteņbraucēju māršruti ir pieejami internetā vai arī vietējos informācijas centros. Man šķita noderīgi, ka katram maršrutam ir norādīti pacēlumi un kritumi, līdz ar to var izvēlēties saviem spēkiem atbilstošāko.

LeogangCeturtās dienas aprakstu skatīt šeit.

Riteņbraukšana Austrijā (2. diena)

Pirmā diena Austrijā tika pavadīta, iepazīstot tuvāko mājvietas apkārtni.

Otrajā dienā, izpētot laika ziņas, secinājām, ka turpmākā nedēļa Alpos būs lietaina un slapja. Tomēr tas nemazināja mūsu entuziasmu doties iepazīt apkārtējās Alpu ielejas. Pirmajam garākajam braucienam Marats mums ieteica doties uz Zell am See – pilsētiņu apkārt lielam ezeram, ko ieskauj augsti kalni.

ZellAmSee

Izbraucot no Saalfelden, manam ritenim jau bija jālīmē kamera – biju uzbraukusi uz metāla gabaliņa un to pārdūrusi. Lai riteņa labošana būtu sausāka, to veicām gājēju tunelī, kur jau priekšā bija atstāts viens nesaslēgts ritenis. Austrijā arī pie veikaliem bieži tiek atstāti nepieslēgts riteņi, kas pēc dzīvošanas Rīgā liekas neparasti.

Austrijas Alpi riteņbraucējiem ir ļoti draudzīga vieta, jo gandrīz katram ceļam paralēli iet riteņbraucēju celiņi. Ja izvēlas braukt pa riteņbraucēju maršrutiem, celiņi ved pa skaistākām vietām, nekā iespējams redzēt, braucot pa mašīnām paredzētajiem ceļiem. Riteņbraucēju maršruti ir nedaudz garāki, bet tajos tuvāl apskatāmi ūdenskritumi, kalni un mazie ciematiņi.

IMG_1123IMG_1124

Ja izvēlas braukt pa mašīnām paredzētajiem ceļiem, tie ir taisnāki un līdzenāki – nav strauju kāpumu un kritumu. Un autovadītāji arī ir laipni un iecietīgi pret riteņbraucējiem.

Zell ezers bija deizgan pelēcīgs, bet skaidrākā laikā no tā paveras burvīgs skats uz apkārtni. Ezerā pieejamas dažādas aktivitātes – iespējams pabraukāt ar kuģīti, izmēģināt vindsērfingu ai vienkārši priecāties par diedelniekiem – gulbjiem un citiem ūdens putniem.

2015-06-15 12.30.51

Lai brauciens būtu garāks, devāmies arī līdz Kaprunas pilij, kas mūsu apmeklējuma laikā bija slēgta. Tomēr no tās pavērās mākoņains skats uz mazājām mājiņām ielejā.

IMG_1146

Trešās dienas aprakstu skatīt šeit.