Bankoka

Augstas celtnes, kanāli, augļi, tempļi, ceļi divos līmeņos, fitnesa klubu reklāmas ar sešpakām… šīs un daudzas citas lietas man tagad asociēsies ar Bankoku.

Diemžēl no pirmās nakts Bankokā bilžu man nav, bet zibens aiz debesskrāpjiem, metro starp reklāmu televizoriem daudzu stāvu augstumā, sarkano lukturu ielas ar uzstājīgiem piedāvājumiem apmeklēt “ping-pong” šovu – šīs arī ir tās daudzās lietas, kas ir Bankoka.

2016-10-05-00-22-08

Rīts Bankokā sākās ar augļiem. Nogatavojušos augļus iespējams nopirkt gandrīz uz katras ielas, un augļi izskatās ļoti eksotiski. Viens no slavenākajiem ir duriāns, ko ir aizliegts pārvadāt lidmašīnās un ienest hoteļos tā smakas dēļ. Cilvēki to raksturo kā sapelējuša siera,  ķiploku un vecu zeķu krustojumu. Jau kvartālu iepriekš šis aromāts reklamē, ka būs iespēja iegādāties duriānu.

Dīvainākais auglis, ko nogaršoju es, bija rambutāns. Pēc izskata kā tāds spalvains jūras radījums, zem apvalka auglis ir balts un ar kauliņu vidū. Bija interesants, man atgādināja ērkšķogu.

Pie daudzām mājām un publiskām ēkām ir Budas skulptūriņas uz altāriem. Pie šīm skulptūriņām tiek novietoti ziedojumi – monētas, ziedi, augļi. Bieži vien ziedotas tika arī rozā Fantas pudeles.

2016-10-05-09-02-13

Bankokai cauri izbūvēti vairāki kanāli, kuros darbojas laivas kā sabiedriskais transports. Cilvēki dodas uz darbu šādās laivās – lec no piestātnes līdz laivas malai, pietur ofisa svārkus un klēpjdatora somu. Kad pretī pa kanālu tuvojas tāda pati transporta laiva, malā sēdošajiem jāpaceļ aizslietnis-reklāma, kas aizsargā no kanāla ūdeņu iešļakstīšanas laivā. Ūdeņi ir duļķaini un biedējoši – braucot pa kanālu vairākās vietās var redzēt, kā tajā līst notekūdeņi no pilsētas.

Lielās pils komplekss un Smaragda Budas templis ir viens no ievērojamākajiem Bankokā. Celtnes ir greznas, izrotātas ar smalkiem un sīkiem rakstiņiem. Zeltītas un greznas skulptūras rotā spilgtās krāsās celtas svētās vietas. Tempļa apskate var aizņemt pāris stundas, jo tajā atrodas daudzas celtnes, kas katra atšķiras.

Pie tempļa ieejas tiek pārbaudīts, vai apģērbs ir atbilstošs svētās vietas apmeklējumam. Ja šorti ir par īsu vai kleita pārāk atklāta, iespējams iznomāt piesedzošus kreklus un bikses.

2016-10-05-11-42-17

DCIM102GOPROGOPR3310.

DCIM102GOPROGOPR3305.

DCIM102GOPROGOPR3288.

Savdabīgs pārvietošanās veids Bankokā ir TukTuks. Vadītāji ir ļoti runātīgi, un ir iespējams nokaulēt brauciena cenu uz zemāku, ja sarunā ar vadītāju, ka pa ceļam būs pietura. Un ar pieturu tiek saprasta apstāšanās suvenīru vai dārglietu veikalā. Mūsu braucienā gan mūs informēja, ka pirkt suvenīrus nav obligāti, bet pēc iznākšanas no veikala TukTuku vadītāji novērtēja, cik lieli pirkumi ir veikti.

DCIM102GOPROGOPR3260.

Liekas, ka visās lielajās Āzijas pilsētās ir jābūt ķīniešu rajonam. Tā ir vieta, kur cilvēku ir vēl vairāk, un ēdiens ir vēl dīvaināks. Veikali ielu malās atgādina Ebay vai Aliexpress – daudz mazu, dīvaini lētu lietiņu. Mēs gājām garām uz ielas notiekošai parādei, tāpēc rosība ķīniešu kvartālā likās vēl intensīvāka.

DCIM102GOPROGOPR3454.

Advertisements

Karimun Java

Ja nosaukums Karimun Java nešķiet pazīstams, par to nav jābrīnās – tā sauc mazu Indonēzijas salu arhipelāgu dažu stundu brauciena attālumā no centrālās Javas. Vietējie šīs salas dēvē par paradīzi. Varbūt nedaudz pārspīlēti, bet varbūt tas arī vislabāk parāda salas iedzīvotāju temperamentu.

Karimn Java.PNG

Lai nokļūtu līdz Karimun Javai, uz kuģa jāpavada vairākas stundas. Protams, kuģis izbrauc rītausmā. Tas sniedz lielisku iespēju iegūt pāris skaisti izgaismotas bildes ostā.

DCIM101GOPROGOPR2585.

Pēc piecu stundu šūpošanās viļņainā jūrā, gaidījām, kad varēs nokāpt no kuģa. Cilvēki veda visu iespējamo, sākot ar paklājiem un beidzot ar kazām.

CocoHuts hotelī man bija istabiņa ar skatu uz palmām un jūru, bet bez kondicioniera. Mājiņas bija izdekorētas, un moskītu tīkli virs gultām izskatījās lieliski. Savu tīklu es gan neizmantoju, un neviens moskīts man neiekoda. Kaimiņu istabā gan atradās nedaudz lielāks iemītnieks – skorpions.

Uz salas, un vispār Indonēzijā, cilvēki uz tevi skatīsies ar neizpratnes pilniem skatieniem, ja tu pārvietosies kājām. Tā kā uz salas satiksme nebija tik traka kā lielajās pilsētās un bija plānots doties uz pludmalēm pāris kilometru attālumā, uz trim dienām iznomājām rollerus. Es pirmo reizi braucu ar rolleri un izraisīju tikai divus mazus negadījumus.

Kad nomā prasījām, vai viņiem ir arī ķiveres, nomas darbinieks smaidīja un teica: “Welcome to the island”. Laikam uz salām satiksmes noteikumu ir vēl mazāk nekā lielajās pilsētās.

DCIM101GOPROGOPR2651.

Lai arī Karimun Java arhipelāgs atrodas tālu no blīvi apdzīvotās Java salas, pat šeit ir jābrauc pāris kilometri un jāmaksā, lai varētu izbaudīt pludmali, kurā nav atkritumu. Es tā arī netiku līdz pludmalei, jo:

  • Pirmajā braukšanas reizē vienam mūsu grupas rollerim riepa tika sabojāta, un bija arī pārāk tumšs, lai turpinātu ceļu līdz pludmalei;
  • Otrajā braukšanas reizē sākās spēcīgākā lietusgāze, ko es esmu piedzīvojusi – un pa tādu ūdeni un dubļainiem ceļiem bija jātiek ar rolleri atpakaļ uz viesnīcu, kas radīja diezgan asas izjūtas.

DCIM101GOPROGOPR2666.

Interesantākā aktivitāte ir snorkelēšana. Vietējie veido izbraucienus, kur padsmit cilvēku grupiņas visu dienu tiek vadātas pa labākajām apskates vietām arhipelāgā. Bija iekļautas trīs vai četras snorkelēšanas vietas, pusdienas ar vietējiem augļiem un zivīm, kā arī saulrieta vērošana uz pavisam mazītiņas saliņas.

Mazās saliņas pat nav atzīmētas google kartēs. Silts ūdens, smiltis, zilās debesis – gluži kā no ceļojumu aģentūru reklāmām.

No Karimun Javas mēs izvēlējāmies braukt ar ātrāku laivu, kas līdz Java salai mūs nogādāja aptuveni divās stundās. Laiva šūpojās diezgan pamatīgi, un lielākā daļa pasažieru braucienu pavadīja guļot. Fonā uz ekrāniem tika rādīta un skanēja indonēziešu karaoke.

Yogyakarta

Yogyakartas apkārtnē ir divi lieli un plaši zināmi tempļi, kuru apmeklēšanu noteikti ir vērts ieplānot, ceļojot pa Indonēziju. Lai arī tempļi atrodas samērā tuvu viens otram un pilsētai, to ceļš līdz un starp tiem aizņem diezgan daudz laika, jo pilsētā satiksme ir diezgan traka. Un Javas salā ir sajūta, ka visur ir pilsēta un viss ir apdzīvots, jo uz salas dzīvo aptuveni 141 miljons cilvēku.

Borobudur ir budistu templis, kas celts vairākos līmeņos. Pirmās sešas ir kvadrāta formā veidotas terases, kam sānos ir reljefos attēloti stāsti par Budas reinkarnācijām un ceļu uz apgaismību. Tempļa vidusdaļā ir trīs apaļas terases, uz kurām izvietoti 72 zvani. Tajos iekšā atrodas Budas skulptūras. Tempļa augšgalā ir viens liels zvans, un no tempļa paveras skats uz apkārt esošajiem vulkāniem.

Mans tempļa apmeklējums bija lietainā un agrā rītā, kas, manuprāt, bija laimīga sakritība. Tikko kā ārā vairs nebija tik slapjš, uzradās autobusi ar skolniekiem. Daudziem skolniekiem.

Prambanan ir hinduistu templis, kas ir bijis milzīgs un sastāvējis no vairākiem simtiem mazāku tempļu. Šobrīd atjaunoti ir astoņi galvenie tempļi, mazāko tempļu fragmenti ir novietoti atsevišķi. Katrs no tempļiem ir veltīts kādai no hinduistu dievībām, un to skulptūras ir novietotas tempļu iekšienē.

Arī šajā templī bija daudz ekskursijā atbraukušu skolēnu. Vairākām skolēnu grupām skolotāji bija uzdevuši iet klāt pie tūristiem un uzdod jautājumus angliski, lai trenētos izmantot šo valodu. Daudzi arī vienkārši vēlējās nobildēties ar gaišādainiem tūristiem.

Šajā Javas salas daļā ir vairākas kafejnīcas, kur var iegādāties kafiju, ko apstrādājuši civetkaķi. Tā kā es kafiju nedzeru, nevarēju arī novērtēt, vai šī pasaulē dārgākā kafija tiešām ir arī ļoti laba. Šādās kafejnīcās varēja arī būros redzēt civetkaķus, un tie likās ļoti bēdīgi dzīvnieciņi. Nesen savvaļā noķertie civetkaķi bija diezgan agresīvi pret tūristiem, bet ilgāk būros pabijušie dzīvnieki izskatījās cerību zaudējuši un pavisam vienaldzīgi.

Yogyakartā pie Prambanan tempļa arī nogaršoju lielāko banānu, kādu esmu redzējusi. Garšoja nedaudz pēc banāna un nedaudz pēc mango, un vēl divas dienas pēc tam banānus vairāk negribējās.

Vēl viena interesanta lieta, ko pamanījām tikai Yogyakarta, bija savvaļas putnu neesamība. Daudzi vietējie iedzīvotāji pie mājām turēja krāsainus putnus krātiņos, kā arī tievas vistas, bet savvaļā esošus putnus bija grūti pamanīt. Vienā vakarā likās, ka redzam lidojošu putnu baru, bet taksometra vadītājs paskaidroja, ka tie esot sikspārņi.

Bromo vulkāns

Ierodoties Indonēzijā mulsinošākā lieta bija valūta. Izmainot nedaudz vairāk kā 200 Eiro, es kļuvu par miljonāri. Manā īpašumā bija aptuveni 3 miljoni Indonēzijas naudiņu, kas arī aizņēma diezgan daudz vietas manā naudas / gopro somiņā.

2016-09-25-15-29-53

Dažus simtus tūkstošu bija jāmaksā par iespēju vērot saullēktu virs vulkāniem. Saullēkts nozīmē, ka agri ir jāceļas… vienos naktī. Džipi ar gidu mūs sagaidīja pie viesnīcas, un mums tika paskaidrots, ka būs auksti, jo:

  1. Džipiem braukšanas laikā vaļā būs logi vēdināšanas nolūkos;
  2. Lai arī mēs esam Indonēzijā, kalns virs mākoņiem naktī nav tā siltākā vieta.

Pēc pāris stundu kratīšanās džipā un sēdēšanas caurvējā mēs sasniedzām galamērķi. Vietējie biznesmeņi centās iznomāt ziemas mēteļus, un es labprāt izmantoju šo iespēju. Mēs bijām atbraukuši diezgan agri, lai varētu ieņemt labākās vietas saullēkta vērošanai. Gidam bija taisnība par vietu “ieņemšanas” nepieciešamību, jo uz saullēktu bija ieradušies daži simti cilvēku.

Saullēkts bija iespaidīgs – no vienas puses vulkāns, tā lejā ciematiņš. Uz ciematiņu lēni plūst mākonis, un tam pa virsu atspīd oranži saules stari.

Kad saule bija uzausi, gids veda mūs tālāk uz viņa mīļāko fotografēšanās vietu. Ikviens varēja iegūt bildi ar vulkāniem, priedi un “labāko Facebook bilžu” skatīšanās virzienu (pret sauli).

2016-09-26-06-17-30

Tālāk mēs tikām vesti uz tādu vulkānu, kurā ir iespējams uzkāpt un ielūkoties krāterī.

2016-09-26-06-58-05

No stāvlaukuma līdz krāterim ir jāiet aptuveni 20 minūtes, un arī šeit vietējie ir atraduši veidu, kā nopelnīt. Tūristi var izvēlēties mazu zirdziņu, kas nosoļo pusi ceļa mūsu vietā. Ja jau esam tik tālu atbraukuši, tad arī izmēģinām jāšanu ar indonēziešu zirgiem.

2016-09-26-07-57-17

Skats no krātera uz apkārtni ir fantastisks –  interesants reljefs un zaļuma trūkums rada sajūtu, it kā mēs būtu uz citas planētas.

2016-09-26-07-48-22

Singapūra

Mans pirmais Āzijas ceļojums sākās ar Singapūras iepazīšanu. Pirms ceļojuma nebiju iepriekš daudz lasījusi par vietām, kuras apmeklēšu, lai piedzīvojums būtu pārsteidzošāks. Tāpēc par Singapūru zināju tik daudz, cik paspēju Rīgas lidostā izlasīt Wikipēdijā. Un tas, ko izlasīju, bija diezgan biedējošs.

Singapūrā ir skarbi likumi, kas vēršas pret narkotikām. Arī tūristam var piespriest nāvessodu par to, ka bagāžā atrastas narkotiskas vielas. Tā nu es braucu uz Singapūru un domāju par pretsāpju zālēm un alerģijas zālēm manā ceļojuma aptieciņā, un par to, vai nekas no tā netiks uzskatīts par narkotikām. Singapūras lidostā gan mana soma netika pārbaudīta tik rūpīgi kā es biju gaidījusi. Laikam tāpēc, ka tik milzīgā lidostā pārbaudot sīkumus katra tūrista somās viņi nepaspētu visus cilvēku miljonus apstrādāt.

Dream Lodge ir pirmais kapsul-hostelis, kurā esmu nakšņojusi. Hostelī gulēšanas telpa bija jādala ar aptuveni 10 citiem cilvēkiem. Katrai gulēšanas vietai bija necaurspīdīgs auduma aizkars priekšā, kam augšdaļā esošie caurumi ļāva kondicionētajam gaisam iekļūt guļvietā, bet lejasdaļa radīja privātuma sajūtu. Zem guļvietām bija arī slēdzami skapīši, kur atstāt smagās somas, kamēr tiek apskatīta pilsēta.

Netālu no hosteļa atrodas viena no daudzām šāda veida ēdināšanas vietām. Ir kopēji galdi un tiem apkārt dažādas ēdienu pārdošanas vietas. Katra vieta piedāvā kaut ko atšķirīgu – jūras veltes, vistas gaļu (vai nagus), indiešu ēdienu, zupas, svaigi spiestas sulas, saldējumu. Katrs var atrast kaut ko tradicionālu vai vārdos neaprakstāmu.

2016-09-23-20-56-43

Vakarā, ejot izpētes gājienā pa rajonu, bieži bija redzams kontrasts starp tradicionālo un moderno, veco un jauno. Piemēram, zemākās mājas ir celtas pirms aptuveni 100 gadiem, bet fonā ir jaunas dzīvojamās augstceltnes. Un augstceltnes ir tiešām augstas – lai redzētu to augšdaļu ir jāatgāž galvu.

2016-09-23-22-36-23

Hotelis Marina Bay Sands, kas ir trīs atsevišķas mājas, kam pa virsu ir izbūvēts “kuģis” ir viena no atpazīstamākajām celtnēm Singapūrā. No vienas puses to var apskatīt, ejot pa promenādi ūdens malā. No otras puses atrodas liels botāniskais dārzs. Būvējot augstas dzīvojamās mājas, singapūriešiem ir izdevies daļu no Singapūras teritorijas atvēlēt parkiem. Un šī zaļā vieta tiek pilnībā izmantota – tā ir apkopta, ar moderniem arhitektūras elementiem un sniedz iedzīvotājiem iespēju atpūtas laikā sajust daļiņu dabas.

2016-09-24-09-57-39

Botāniskajā dārzā izveidotas vairākas informatīvas takas, pa kurām ejot, iespējams redzēt neparastus augus un dzīvniekus. Man izdevās satikt ūdru, kas vārtījās uz saulainas saliņas, kā arī redzēt uz mājas sienas augošu orhideju.

Viena no iespaidīgākajām vietām botāniskajā dārzā ir daļa ar super-kokiem. Tie ir milzīgi un fantastiski izskatās. Koki tiek apaudzēti ar eksotiskiem augiem, daļa no kuriem ziedot tikai šo koku augšpusē. Starp kokiem ir izveidota pastaigu taka, kas no vienas puses ļauj vērot botānisko dārzu no augšas, bet no otras puses liek sajust apkārt esošo Singapūras celtņu lielo augstumu.

2016-09-24-11-08-10

Lielisks skats paveras, ja ar liftu uzbrauc hoteļa-kuģa augšējā stāvā. No neierasta leņķa ir redzams darījumu rajons ar daudziem debesskrāpjiem, un, uz otru pusi skatoties, var redzēt jūru un daudzus kuģus kā punktiņus tajā.

2016-09-24-13-30-10

Ar panorāmas ratu Singapore Flyer tika nolemts braukt vakarā, lai redzētu pilsētu naktī. Daudzās gaismiņas uz mājām un ceļiem, kā arī gaismu šovs ar botāniskā dārza super-kokiem no panorāmas rata izskatījās patiesi iespaidīgi.

DCIM101GOPROGOPR1906.