Yogyakarta

Yogyakartas apkārtnē ir divi lieli un plaši zināmi tempļi, kuru apmeklēšanu noteikti ir vērts ieplānot, ceļojot pa Indonēziju. Lai arī tempļi atrodas samērā tuvu viens otram un pilsētai, to ceļš līdz un starp tiem aizņem diezgan daudz laika, jo pilsētā satiksme ir diezgan traka. Un Javas salā ir sajūta, ka visur ir pilsēta un viss ir apdzīvots, jo uz salas dzīvo aptuveni 141 miljons cilvēku.

Borobudur ir budistu templis, kas celts vairākos līmeņos. Pirmās sešas ir kvadrāta formā veidotas terases, kam sānos ir reljefos attēloti stāsti par Budas reinkarnācijām un ceļu uz apgaismību. Tempļa vidusdaļā ir trīs apaļas terases, uz kurām izvietoti 72 zvani. Tajos iekšā atrodas Budas skulptūras. Tempļa augšgalā ir viens liels zvans, un no tempļa paveras skats uz apkārt esošajiem vulkāniem.

Mans tempļa apmeklējums bija lietainā un agrā rītā, kas, manuprāt, bija laimīga sakritība. Tikko kā ārā vairs nebija tik slapjš, uzradās autobusi ar skolniekiem. Daudziem skolniekiem.

Prambanan ir hinduistu templis, kas ir bijis milzīgs un sastāvējis no vairākiem simtiem mazāku tempļu. Šobrīd atjaunoti ir astoņi galvenie tempļi, mazāko tempļu fragmenti ir novietoti atsevišķi. Katrs no tempļiem ir veltīts kādai no hinduistu dievībām, un to skulptūras ir novietotas tempļu iekšienē.

Arī šajā templī bija daudz ekskursijā atbraukušu skolēnu. Vairākām skolēnu grupām skolotāji bija uzdevuši iet klāt pie tūristiem un uzdod jautājumus angliski, lai trenētos izmantot šo valodu. Daudzi arī vienkārši vēlējās nobildēties ar gaišādainiem tūristiem.

Šajā Javas salas daļā ir vairākas kafejnīcas, kur var iegādāties kafiju, ko apstrādājuši civetkaķi. Tā kā es kafiju nedzeru, nevarēju arī novērtēt, vai šī pasaulē dārgākā kafija tiešām ir arī ļoti laba. Šādās kafejnīcās varēja arī būros redzēt civetkaķus, un tie likās ļoti bēdīgi dzīvnieciņi. Nesen savvaļā noķertie civetkaķi bija diezgan agresīvi pret tūristiem, bet ilgāk būros pabijušie dzīvnieki izskatījās cerību zaudējuši un pavisam vienaldzīgi.

Yogyakartā pie Prambanan tempļa arī nogaršoju lielāko banānu, kādu esmu redzējusi. Garšoja nedaudz pēc banāna un nedaudz pēc mango, un vēl divas dienas pēc tam banānus vairāk negribējās.

Vēl viena interesanta lieta, ko pamanījām tikai Yogyakarta, bija savvaļas putnu neesamība. Daudzi vietējie iedzīvotāji pie mājām turēja krāsainus putnus krātiņos, kā arī tievas vistas, bet savvaļā esošus putnus bija grūti pamanīt. Vienā vakarā likās, ka redzam lidojošu putnu baru, bet taksometra vadītājs paskaidroja, ka tie esot sikspārņi.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s