Postcrossing

Pirms kāda mēneša mani pierunāja izmēģināt Postcrossing – aizsūtīt kādu pastkarti random svešiniekam un saņemt pretī citu pastkarti no kāda cita random svešinieka.

Mana pirmā doma bija – kāda no tā jēga? Nezināmi svešinieki, ar kuriem nekad vairāk nekādu kontaktu nebūs. Bildes no Indijas es varu arī internetā redzēt.

Mana otrā doma bija – bet kāpēc gan neizmēģināt? Vai nav jauki kādu dienu atvērt pastkastīti – reālo, nevis gmail – un saņemt īstu papīra gabaliņu, kuru tiešām ir aprakstījis kāds, kurš dzīvo Āfrikā. Nedaudz pasaules plašuma manā rutīnā netraucēs.

Tā nu es nosūtīju pastkartes uz Šveici, Poliju, Ķīnu, ASV un Austrāliju.

Atpakaļ esmu saņēmusi pastkartes no Igaunijas, Austrālijas, Baltkrievijas un Ungārijas.

Mans secinājums – šī padarīšana nav īsti priekš manis. Pati esmu daudz ceļojusi un mazas pastkartes, protams, iepriecina, bet tas nav sūtīšanas izmaksu vērts. Lai gan tas vaētu būt jauks hobijs – kolekcionēt šādas kartītes. Vai arī labs veids, kā bērniem likt iemācīties pāris jaunus angļu vārdiņus.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s